Četras nedēļas, kurās vērojam, kā Eiropas lietoto auto karte piepildās

Lielāko daļu dienu man ir atvērta viena cilne, kurā vienkārši tiek skaitīti sludinājumi pa reģioniem, sakārtoti dilstošā secībā. Tā izskatās neglīta — bez formatējuma, divpadsmit kolonnas platāka par manu monitoru —, un tā ir pirmā lieta, ko es pārbaudu lielāko daļu rītu, pirms kafijas, pirms crawlera žurnāliem. Vienā šī gada posmā es vēroju, kā četri Eiropas tirgi cits pēc cita pārtop no plāniem, nevienmērīgiem datu plūsmām par patiešām blīvām datu kopām, un katrs no tiem man iemācīja kaut ko negaidītu par to, kā lietotie auto attiecīgajā valstī patiesībā kustas. Šis ir tas dienasgrāmatas ieraksts, aptuveni hronoloģiskā secībā.

Pirmā nedēļa: Francija un skaitlis, kas nekādi negribēja nostāties uz vietas

Francija šobrīd ieņem mūsu reģionu tabulas augšgalu — 67 569 sludinājumi, apsteidzot Japānu ar 61 940 un ar krietnu pārsvaru pār AAE 59 393. Tā nav neliela atšķirība. Kad pirmoreiz ieraudzīju Franciju apsteidzam Japānu, nodomāju, ka tas ir crawla artefakts — kāds avots dubulti saskaita datus vai skrāpis iestrēdzis, atkārtoti ielādējot to pašu lapu. Tā nebija. Francijā vienkārši ir neparasti dziļš un sadrumstalots dīleru tīkls — mazi neatkarīgi laukumi, franšīzes dīleri, sludinājumu vietnes, kas nekad nav konsolidējušās tā, kā to izdarīja Lielbritānijas vai Vācijas portāli. Vairāk avotu nozīmē, ka lielāka daļa "garās astes" nonāk mūsu datu plūsmā, un Francijas garā aste tiešām ir gara.

Mani pārsteidza nevis kopskaits, bet gan tas, cik stabils tas bija nedēļu no nedēļas, tiklīdz avoti bija nostabilizējušies. Japānas skaitļi mainās līdz ar eksporta laukumu izsoļu cikliem. AAE skaitļi mainās līdz ar ekspatriantu pārcelšanās kalendāru. Francija vienkārši stāv uz vietas, nesatricināma, it kā šis tirgus neko negaidītu.

Otrā nedēļa: Čehija izrādās smagāka, nekā vajadzētu

Čehija apstājās pie 36 113 sludinājumiem, apsteidzot Beļģiju (35 670) un Kanādu (33 455) — divas ekonomikas, kas ir vairākas reizes lielākas. Es ilgi lūkojos šajā salīdzinājumā, ilgāk, nekā gribētos atzīt. Kanādā iedzīvotāju skaits ir gandrīz četras reizes lielāks, un attiecīgi liels ir arī auto tirgus; uz papīra tam vajadzētu bez pūlēm apsteigt valsti ar desmit ar pusi miljoniem iedzīvotāju.

Tā nenotiek, un iemesls ir tāds, ko man vajadzēja uzminēt ātrāk: Čehija nepārdod auto tikai čehiem. Tā jau sen ir reeksporta koridors lietotiem vācu auto, kas dodas uz austrumiem un dienvidiem — tirgus, kas gan patērē, gan darbojas kā caurbrauktuve. Katrs mūsu datu plūsmā redzamais sludinājums šajā valstī vienlaikus kalpo gan kā vietējā pārdošanas kandidāts, gan kā eksporta kandidāts, un pārdevēji to zina; to var pamanīt pēc tā, cik daudziem sludinājumiem ir bildes ar vācu numura zīmēm vai apraksts ar pieminētu "TÜV neu" pat .cz vietnē. Tirgus, kas balstīts uz tranzīta plūsmu, izklājlapā izskatās tieši tāpat kā tirgus ar neparasti lielu apetīti. Tas tāds nav. Tas ir durvis.

Trešā nedēļa: Portugāle un tirgus, kas izskatās vecāks, nekā ir

Portugāle sasniedza 31 909 sludinājumus — vairāk nekā Kanādā, vairāk nekā lielākajā daļā Skandināvijas kopā ņemot. Šeit mani pārsteidza nevis skaitlis, bet gan tā pamatā esošā inventāra profils. Ja salīdzina portugāļu sludinājumu mediāno modeļa gadu, teiksim, ar Zviedrijas rādītāju, Portugāles rādītājs manāmi novirzās uz vecāku pusi. Portugāle vēsturiski ir bijusi pietura lietotiem auto, kas izkrīt no bagātāku Ziemeļeiropas valstu — Vācijas, Francijas, Beniluksa valstu — autoparkiem, tiekot tālāk pārdoti uz dienvidiem, kad tie vairs neinteresē pirmā tirgus pircēju, bet joprojām der derīgai kalpošanai otrajam īpašniekam. Tas ir tas pats mehānisms, kas nosaka lielu daļu lietoto auto pārrobežu plūsmas visā pasaulē — vienkārši saspiests vienā ES koridorā, nevis izstiepts pāri okeānam.

Savās piezīmēs es to iekšēji apzīmēju kā "importa noteces tirgu" — ne pārāk elegants nosaukums, bet tas ir pielipis. Katrai valstij mūsu datu kopā ir sava rakstura iezīme, tiklīdz pavadi nedēļu, iedziļinoties tās skaitļos. Portugāles iezīme ir šāda: mēs ņemam to, ko ziemeļi vairs negrib, un mums tas der.

Ceturtā nedēļa: Zviedrija un anomālija, kas kļuva saprotama, kad atcerējos par Volvo

Šo posmu noslēdza Zviedrija ar 28 017 sludinājumiem — mazāk nekā pārējām valstīm absolūtos skaitļos, kas atbilst desmit miljonu iedzīvotāju valstij, taču zīmolu sadalījums iekšpusē neizskatās tā, kā jebkur citur mūsu topa divpadsmitniekā. Nekur citur viens vietējais zīmols nesatur tādu gravitācijas spēku pār savu mājas tirgu, kāds Volvo ir Zviedrijā. Tas nav dominējošs tādā veidā, kā Toyota ir dominējoša globāli (91 730 sludinājumu visā mūsu datu kopā — joprojām vienīgais lielākais zīmols, ko sekojam) — tas ir dominējošs tā, kā ir dominējoša mājas komanda: emocionāli, no paaudzes uz paaudzi, tādā veidā, kas izpaužas kā spītīgs cenu grīdas līmenis tālākpārdošanā, ko līdzīga vecuma Ford vai Opel tajā pašā tirgū nesaņem.

Kolēģis reiz jautāja, kāpēc mēs vispār pūlamies aptvert desmit miljonu cilvēku valsti ar tādu pašu crawla budžetu kā valstij ar sešdesmit miljoniem. Godīgs jautājums. Atbilde ir tāda, ka tirgus tekstūra nav proporcionāla iedzīvotāju skaitam — Zviedrijas lietoto Volvo kultūru ir vērts modelēt pēc tās pašas noteikumiem, nevis iekļaut vispārīgā "Ziemeļvalstu" grozā.

Tas, kam nemaz nevajadzēja tur būt

Kaut kur trešajā nedēļā, dzenoties pakaļ kādam portugāļu avotam, kas pastāvīgi izmeta taimautu, es nejauši nonācu mūsu nekustamā īpašuma sadaļā — nepareiza cilne, tas pats pieteikšanās konts. Japānas nekustamā īpašuma datu plūsma klusībā bija izaugusi līdz 588 644 sludinājumiem, atstājot tālu aiz sevis visu pārējo šajā vertikālē kopā ņemot (Ēģipte, Vācija un Šrilanka katra atrodas zemu tūkstošu robežās). Tam nav nekāda sakara ar automašīnām. Es to pieminu tāpēc, ka tas ir tieši tas veids, kā kaut ko pamana, tikai atrodoties datos katru dienu: vertikāles aug nevienmērīgi, lēcienveidīgi, parasti tieši tad, kad tu skaties pavisam kaut kur citur.

Ko šīs četras nedēļas mani patiesībā iemācīja

Ja salīdzina četrus Eiropas tirgus blakus, secinājums nav par lielumu. Tas ir par to, kas skaitli uzpūš un ko tas paslēpj.

Četras valstis, četri dažādi iemesli, kāpēc to skaitlis ir tieši tāds, kāds tas ir, un neviens no šiem iemesliem nebija saskatāms, raugoties tikai uz skaitli. Tā ir šī darba daļa, par kuru neviens tevi nebrīdina: izklājlapa parāda cik daudz, bet tev pašam vēl jāizdomā, kāpēc — tirgus pēc tirgus, nedēļa pēc nedēļas, parasti gluži nejauši.